Pārtikas ražošanas darba apģērbs ir svarīga sastāvdaļa pārtikas higiēnas prasību ievērošanā. Vienlaicīgi, pārtikas rūpniecības nozare ir viena no lielākajām un dinamiskākajām rūpniecības nozarēm Latvijā. Pārtikas preces sastāda apmēram trešo daļu no Latvijas rūpniecības produkcijas.[2] Aptuveni 70 % no saražotā tiek patērēts vietējā tirgū, tomēr ne mazāk svarīgs ir eksports un spēja ar saviem produktiem konkurēt starptautiskajos tirgos. Turklāt lieki piebilst, ka šī ir arī viena no visstingrāk kontrolētajām nozarēm, lai saražotie pārtikas produkti atbilstu visām kvalitātes un pārtikas drošuma normām.
Par pārtikas produktu drošumu ir atbildīgs pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums – vispirms ražotājs, pēc tam transportētājs un galarezultātā – izplatītājs (tirgotājs vai ēdinātājs). Par uzturā lietošanai drošiem vai nekaitīgiem pārtikas produktiem uzskata tādus ražojumus, kas nenodara kaitējumu cilvēka veselībai (ne tūlītēju, ne vērojot ilgtermiņā), ir derīga lietošanai uzturā (nav sabojājusies, nesatur svešķermeņus, nav sapuvusi u. tml.) un kas atbilst normatīvos aktos noteiktajām, īpašajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām.
Normatīvi, prasības un vadlīnijas pārtikas ražošanā
Latvijā ir spēkā Pārtikas aprites uzraudzības likums, kas nodrošina kvalitatīvas un cilvēka veselībai nekaitīgas un dzīvībai drošas pārtikas apriti. Eiropas Savienība nodrošina, ka tiek uzturēti un ievēroti pārtikas kontroles standarti. Ir arī īpaši izstrādātas Vispārīgās higiēnas prasības visiem pārtikas apritē iesaistītajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas noteiktas gan LR, gan ES normatīvajos aktos, t.sk., Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. No 2002. gada 1. janvāra Latvijas Republikā ir izveidota vienota pārtikas uzraudzības sistēma – Pārtikas un veterinārā dienests (PVD), kas darbojas un pakļauts LR Zemkopības ministrijai.
Lai palīdzētu izpildīt normatīvo aktu prasības drošas un nekaitīgas pārtikas aprites nodrošināšanai pārtikas ražotājiem pieejamas Labas higiēnas prakses vadlīnijas, kas apraksta ieteikumus rīcībai, lai nodrošinātu higiēnas ievērošanu pārtikas apritē. Labas higiēnas prakse ir prasību kopums, kas nodrošina atbilstošu uzņēmuma vidi darbībai ar pārtiku – telpas, inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, ventilācijas, apgaismojums), aprīkojums, apmācīts personāls, kas rīkojas higiēniski, un kvalitatīvas un drošas izejvielas.
Šīs vadlīnijas ir paredzētas brīvprātīgai lietošanai, lai praktiski īstenotu labas higiēnas prakses teorētiskos ieteikumus un ieviestu uz HACCP principiem balstītu paškontroles sistēmu.
No kādiem riskiem jāuzmanās, lai ražotā pārtika būtu patērētājam droša?
Pat viens ar ēdienu saistīts incidents var ļoti kaitēt jūsu uzņēmumam, tāpēc pārtikas drošumam un higiēnai jāvelta daudz uzmanības. Pārtikas ražošanā pastāv 3 risku veidi:
- Bioloģiskie riski– tos izraisa baktērijas, sēnītes, parazīt vai vīrusi, ja ēdiens tiek nepareizi apstrādāts/ uzglabāts vai ja infekcija radusies no ārējiem avotiem. Svarīgi parūpēties, lai priekšmeti un virsmas, tiktu regulāri tīrītas un dezinficētas, lai darba apģērbs tiktu pareizi kopts, ņemot vērā, ka baktērijas tajā var saglabāties pat vairāk kā 21 dienu*, kā to apstiprinājis Eiropas tekstila nomas asociācijas (ETSA) veiktais pētījums.
- Ķīmiskie riski– tos izraisa kaitīgas vielas: pesticīdi, tīrīšanas līdzekļi, iekārtu eļļas u.c. Šie riski var rasties visos pārtikas ražošanas vai apstrādes posmos.
- Fiziskie riski– tos rada objekti, kas nonākuši pārtikas produktā, piemēram, stikls, metāls, zobu bakstāmie, rotaslietas, darba apģērbu detaļas (diegi, pogas u.c.) vai mati, nagi u.c..
Labākais veids, kā samazināt risku, ir Riska faktoru/ Bīstamības analīzes un Kritisko kontroles punktu sistēmas izmantošana, kā arī visu darbību fiksēšana. Rūpējieties, lai jūsu komanda ir labi apmācīta atbilstoši savam amatam un atbildībai.
Kā pārtikas ražotājs var parūpēties par pārtikas drošumu?
Pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumi ievieš paškontroles sistēmu (dokumentēts pasākumu komplekss, kas nodrošina higiēnas un pārtikas aprites posmu/produktu atbilstību valsts un pārtikas uzņēmuma noteiktajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām), kas paredz novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošina attiecīgas pārtikas drošības procedūras. Paškontroles pamatā ir laba higiēnas un laba ražošanas prakse.
Pārtikas ražošanas uzņēmumiem ir jāņem vērā daudzi faktori, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu, no kuriem zemāk esam uzskaitījuši tos, kuri mūsuprāt ir nozīmīgākie.
- Tīrīšana un uzkopšana (ražošanas iekārtas, darba virsmas, palīgpiederumi, telpas) – Pareizu tīrīšanas un dezinfekcijas programmu pielietojums palīdzēs samazināt pārtikas izraisītu slimību uzliesmojuma risku. Arī kaitēkļu kontrole (kukaiņi, grauzēji).
- Pareiza izejvielu un gatavās produkcijas apstrāde, uzglabāšana un transportēšana – Šajos posmos jāņem vērā virkne faktoru, lai pārtikas produkti netiktu piesārņoti. Temperatūra, higiēna un kiberdrošība ir visi faktori, kas jāņem vērā šajos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Atbilstoša atkritumu uzglabāšanas un izvešanas procedūra.
- Piemērots ražotņu plānojums – Lai nodrošinātu visu procesu atbilstošu norisi un higiēnas procesu ievērošanu jābūt nozarei atbilstošam ražotnes plānojumam.
- Darbinieku personīgā higiēna – Baktērijas var viegli izplatīties, izmantojot bioloģisko un fizisko piesārņojumu. Tas var radīt lielu risku pārtikai pārnēsāt ar pārtiku saistītas slimības. Svarīgi parūpēties par atbilstošu higiēnas procedūru ievērošanu un atbilstoši koptu, uzglabātu darba apģērbu.
- Darbinieku instruktāžas un apmācības – Personāla izglītošana par to, kā nodrošināt atbilstošu pārtikas nekaitīguma prasību ievērošanu, t.sk., personiskās higiēnas ievērošanu, palīdzēs samazināt piesārņojuma risku.
Higiēnas nozīmīgums pārtikas ražošanā un apstrādē
Labas higiēnas prakses nodrošināšana ir būtiska pārtikas nekaitīguma (drošuma) sniegšanā un pārtikas saindēšanās novēršanā. Jebkuram uzņēmumam, kas darbojas pārtikas ražošanā vai apstrādē jāievēro daudz un dažādas šīs nozares prasības, standarti un likumi, kā izpildes uzraudzību veic valsts institūcijas. Higiēnas prasību un noteikumu īstenošanai pastāv praktisku pasākumu kopums jeb sanitārija. Sanitārija un higiēna ir ļoti cieši saistītas. Pārtikas sanitārija praktiski izmanto zinātniski pamatotus higiēnas noteikumus un nodrošina šo noteikumu izpildi. Sanitārās normas pārtikas nozarē nosaka, pamatojoties uz higiēnas prasībām un pētījumiem. Visām pārtikas rūpniecības nozarēm ir izstrādātas noteiktas higiēnas prasības.
Personiskās higiēnas ievērošana
Darbinieki pārtikas rūpniecībā uzskatāmi kā galvenais riska faktors ražotās produkcijas drošumam, kur bez personīgās higiēnas nav pārtikas nekaitīguma.
Pārtikas izraisītu slimību uzliesmojumi ir saistīti ar produktiem, ko visbiežāk piesārņojis pārtikas rūpniecības vai apstrādes personāls. Labi zināms, ka ikviens cilvēks ir pārklāts ar baktērijām (uz ādas, mutē un degunā, uz ķermeņa matiem, zem nagiem) un tās ir daļa no mūsu dabiskās ādas floras. Turklāt ir mikroorganismi, kas mūsu ādu/ apģērbu var izmantot īslaicīgi kā pārneses virsmu, uz tās pat nedzīvojot. Kas, protams, rada nozīmīgu risku pārtikas nozarē. Cilvēki var izplatīt patogēnus (baktērijas), un vīrusus, pirms viņiem ir galvenie slimības simptomi. Pārtikas jomā strādājošie var kļūt par pastāvīgiem patogēnu nesējiem. Zināms piemērs ir Salmonella nesēji. Pieaugušā kuņģa-zarnu traktā ir vairāk nekā 1 kg zarnu baktēriju, kuras ir nepieciešamas gremošanai, taču dažas no tām ir potenciāli patogēnas. Arī atvērtas brūces var izdalīt lielu daudzumu baktēriju līdz pat brūces pilnīgai sadzīšanai. Tāpēc personīgās higiēnas ievērošana pārtikas rūpniecībā ir ļoti svarīga.
Personīgā higiēna saistībā ir vadības atbildība. Uzņēmuma vadība rūpējas par resursu un risinājumu pieejamību, atbild par skaidru norādījumu izstrādi un izpildi personāla rīcības koordinēšanai, kā arī uztur un veicina Higiēnas kultūru, apņemoties ievērot labu higiēnas praksi. Personīgās higiēnas direktīvas ir jādokumentē, un dokumentācijā jāietver veidi, kā risināt ikdienas problēmas (t.i., aizsargapģērba esamība un atbilstība), kā arī ārkārtas situācijas, piemēram, slimība un nelaimes gadījumi.
Pareizi izvēlēts pārtikas ražošanas darba apģērbs
Uzņēmumam jānodrošina personāls ar darba apģērbu pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, ņemot vērā darbinieka veicamos darba pienākumus (halāti, tunikas, bikses, priekšauti, galvassegas, uzroči u.c.). Personāls vietās, kur tiek veiktas darbības ar pārtiku, ievēro personīgo higiēnu un valkā tīru un piemērotu darba apģērbu vai aizsargtērpu.
Darba apģērbs aizsargā pārtikas produktus no piesārņojuma, kas tā ražošanas procesā var nokļūt no darbinieka ķermeņa. Tāpēc svarīgi ir nodrošināt pārtikas nozarei atbilstošu un kvalitatīvu darba apģērbu, novēršot tādu nevēlamu svešķermeņu nokļūšanu gatavajā produkcijā, kā pogas, kniedes, diegi.
Pastāv dažādas prasības attiecībā uz darba apģērbu izstrādi pārtikas uzņēmumiem. Zemāk minēti vairāki piemēri:
- Apģērba uzbūve un detaļas: Nav atļauta ārējā aizdare jeb redzamas (ārējas) spiedpogas, tām jābūt nosegtām. Garās piedurknes, ar iespēju nofiksēt piedurkņu galus, tā lai tie pieguļ rokai (var būt ar spiedpogām, nedrīkst būt manšetes). Virsvalkiem un jakām jābūt ar augsto apkakli un cieši aiztaisāmām. Jakas garumam jābūt tādam, lai tā ir pilnībā pārklāj bikšu augšdaļu un kabatas. Garā virsvalka jeb halāta garumam ir jābūt līdz tā valkātāja ceļgalam. Spiedpogām jābūt metāliskām – metāla detektoram uztveramām. Logotipiem izšūtiem un piešūtiem tā, lai tie nenoārdītos no apģērba pamatnes apģērba mazgāšanas vai valkāšanas laikā. Kabatām jābūt zem vidukļa līnijas, jo fasējamā produkcija parasti tiek apstrādāta uz darba galdiem vai iekārtās, kas ir augstākas par darbinieka vidukļa līniju, tādējādi ar kabatu atbilstošu izvietojumu tiek novērsts risks, ka tajās esošie priekšmeti, darbiniekam strādājot, varētu iekrist produkcijā. Ērtam valkāšanai – lai būtu maksimāla kustību brīvība darbinieka labsajūtai un labai darba produktivitātei.
- Apģērba krāsa: Augsta un īpaši higiēnas riska zonām, jo īpaši atvērtās darba vietās, kuras izmanto ražošanai, sagatavošanai, apstrādei vai iesaiņošanai, priekšroka jādod gaišiem vai baltiem darba apģērbiem. Apšuves var būt krāsainas. Ideālā variantā apģērbā ir krāsu kods, pēc darbinieka piederības konkrētajai darba zonai.
- Atšķirīgas krāsas izvēles gadījumā un izvēloties vidējas vai tumšas krāsas, krāsas jāizvēlas tā, lai darba rezultātā radušos netīrumus varētu vizuāli viegli uztvert.
- Apģērba auduma izvēle: Audums nedrīkst pūkoties un velties. Audumam jābūt piemērotam apkopei augstās temperatūrās, lai nodrošinātu higiēnisku tīrību.
Pārtikas ražošanas darba apģērbs dažādām higiēnas risku zonām
Darba apģērba aizsargfunkcijai jāatbilst attiecīgajam pārtikas higiēnas riskam un veiktā darba veidam. Ja vienas personas maiņas laikā vienai personai jāveic dažādi darba veidi, izvēlētajam apģērbam jāatbilst attiecīgajām augstākajām prasībām.
Starptautiskie BRC (IFS) pārtikas drošuma un nekaitīguma standarts un DIN 10524 standarts “Pārtikas higiēna – darba apģērbs pārtikas rūpniecībā” nosaka atšķirīgas pārtikas produktu riska zonas un darba apģērba prasības, strādājot tajās, ar mērķi ir izvairīties no pārtikas produktu piesārņošanas, ko izraisa nepiemērots vai nepiemērots darba apģērbs. DIN 10524 pamatā ir trīs higiēnas riska līmeņi; zems (RC1), augsts (RC2) un īpaši augsts (RC3). Higiēnas riska līmenis ir atkarīgs no apstrādātā produkta veida.
- Ja pastāv ZEMS HIGIĒNAS RISKS/ RC1 (rīkojoties ar pārtiku vai sastāvdaļām, kas ātri nebojājas) – aizsardzība, pateicoties izvēlētajam darba apģērbam, var būt zema, ja pārtika ir iepakojumā vai to pārstrādā tālāk ražotājs vai patērētājs. Piemēram, makaronu ražošana.
- Ja pastāv AUGSTS HIGIĒNAS RISKS/ RC2 (rīkojoties ar neiepakotu ātri bojājošu pārtiku vai tās sastāvdaļām) –aizsardzībai, pateicoties izvēlētajam darba apģērbam, jābūt labai, it īpaši, ja attiecīgo pārtiku nav paredzēts tālāk apstrādāt un mikroorganismi tajā var sākt vairoties (piemēram, ja produktu pārdod neiesaiņotu). Šajā kategorijā ietilpst arī darbs procesos, kuros pārtika tiek apstrādāta (mehāniski vai manuāli), kas ietekmē dabisko baktēriju flora (piemēram, karsēšana, sālīšana, žāvēšana u.c.). Piemēram, jēla gaļa.
- Tur, kur pastāv ĪPAŠI AUGSTS HIGIĒNAS RISKS/ RC3 (apstrādājot neiepakotus, ļoti ātri bojājošos pārtikas produktus tūlītējai lietošanai), ir jāgarantē visaugstākā aizsardzība, jo pārtikas produkti nav stabilizēti ar apstrādi, un mikroorganismi, tostarp vīrusi, iespējams, tajā varētu sākt vai turpināt vairoties. Piemēra, gatavie salāti.
Piemēram, ja pastāv augsts vai īpaši augsts higiēnas risks, apģērbam nedrīkst būt kabatas ārpusē, vai, ja tās ir nepieciešamas, tad tām jābūt ar atloku pārklātām.
Attiecībā uz radīto iespējamo pārtikas produktu piesārņojuma risku, jāņem vērā arī ražotņu apmeklētāju apģērbs.
Pārtikas ražošanas darba apģērbs un tā apkope
Labas higiēnas prakses vadlīnijas nosaka, ka darba apģērbu maina tik bieži, cik tas ir nepieciešams, atkarībā no veicamajiem pienākumiem un higiēnas riska zonas, kurā darba pienākumi tiek veikti.
Higiēnas risks | Darba apģērbu maiņas biežums |
Zems risks | Jāmaina vismaz reizi nedēļā. Ja tiek notraipīts, tad ātrāk. |
Augsts risks | Jāmaina vidēji reizi dienā. Ja tiek notraipīts, tad ātrāk. |
Īpaši augsts risks | Noteikti jāmaina katru dienu. Ja tiek notraipīts, tad pat vairākas reizes dienā. |
Darba apģērbs ir jāuzvelk pirms ieiešanas darba zonā un jānovelk pēc tās atstāšanas no šīm vietām paredzētajās vietās. Vienreizlietojamus priekšmetus, piemēram, cimdus, mutes un bārdas maskas, nedrīkst lietot ilgāk par vienu darba procesu, piemēram, tie jāmaina atgriežoties pēc pārtraukumiem vai pēc labierīcību apmeklējuma.
Netīrie darba apģērbi jānovieto tam īpaši paredzētās savākšanas konteineros vai maisos.
Uzņēmumā ierīko atbilstošas ģērbtuves personālam (ja iespējams, sievietēm un vīriešiem atsevišķi) – telpas un/vai vietas darba apģērba uzvilkšanai un uzglabāšanai. Apģērbu uzglabā skapītī, kurā ir atsevišķi nodalījumi darba un privātam apģērbam.
Higiēnas apsvērumu dēļ pārtikas rūpniecībā strādājošo darba apģērbu nav ieteicams mazgāt mājas apstākļos, jo higiēnas kvalitātei jāatbilst standarta EN 14065 bio-piesārņojuma kontroles prasībām. Apkopes kontrolei ir nepieciešama regulāra mikrobioloģiskā testēšana. Diemžēl vizuāli tīrs apģērbs, nebūt nenozīmē higiēnisku tīrību, kas pārtikas ražošanā un apstrādē ir nepieciešama, lai novērstu mikrobioloģiskā piesārņojuma rašanās riskus. Veļas mazgātavām (gan iekšējām, gan ārpakalpojuma sniedzējiem piederošajām) jānodrošina, lai netīri un tīri apģērbi ir atbilstoši nodalīti, lai būtu droši, ka tīrās vienības nonākot tiešā saskarē ar netīrajām tiek piesārņotas un kļūst darbam nederīgas. Darba apģērbam īpaši augstu higiēnas risku zonām pēc izmazgāšanas ir jābūt sterilam, kas nozīmē, ka apģērbu mazgātavā vismaz 10 minūtes jāapstrādā temperatūrā, kas nav zemāka par 65 ° C, vai arī jāapstrādā vismaz 3 minūtes temperatūrā, kas nav zemāka par 71 ° C, vai saskaņā ar vietējām normatīvajām prasībām.
Pārtikas ražošanas darba apģērba mazgāšanu var uzticēt darbiniekiem, kuri strādā zemas higiēnas risku zonās, tomēr to jākontrolē ar personāla rakstiskām instrukcijām, iekļaujot apģērba mazgāšanas veidu (temperatūra, mazgāšanas līdzeklis, norādot mazgājamos priekšmetus un žāvēšanas instrukcijas). Kā arī šajā gadījumā darbiniekiem jānodrošina piemēroti līdzekļi mazgātu apģērba gabalu drošai pārvadāšanai no mājām uz darba vietu (aizzīmogojami plastmasas maisiņi vai tamlīdzīgi).
Profesionāls pārtikas ražošanas darba apģērbs un tā serviss pārtikas rūpniecības uzņēmumiem
Darba apģērbs pārtikas ražošanai pieprasa īpašas higiēnas ievērošanu. Mūsu sniegtais darba apģērbu serviss nodrošina, ka Jūsu darbiniekiem ik dienu tas būs drošs un higiēniski tīrs. Tāds, kas aizsargā ne tikai pašus darbiniekus, bet arī ražoto produkciju un uztur higiēnisku darba vidi. Lindström darba apģērbs pārtikas ražošanai un serviss atbilst visiem starptautiskajiem standartiem (BRC, IFS, HACCAP, DIN10524) un ir pielāgojams atbilstoši Jūsu vēlmēm un vajadzībām. Lejupielādē pārtikas rūpniecības darba apģērba katalogu šeit >
Kāpēc pārtikas ražošanā izvēlēties Lindström darba apģērbu servisu?
Pirmkārt tā ir garantēta 100% higiēniska tīrība. Mūsu mazgāšanas un apģērba apkopes process atbilst starptautiskās pārtikas drošības un kvalitātes sertifikācijas programmas BRC / IFS standarta prasībām un HACCP kvalitātes paškontroles sistēmas prasībām. Kā arī atbilstība ES standarta EN-14065 prasībām higiēnas līmeņa nodrošināšanai visā mūsu servisa procesā.
Otrkārt, uzticams un pārbaudīts risinājums. FoodInPro kolekcija ir izstrādāta kopā ar mūsu klientiem un īpaša uzmanība pievērsta apģērbu funkcionalitātei un ērtumam, saglabājot augstās higiēnas prasības. Apkalpojam pārtikas ražošanas uzņēmumus jau daudziem gadu desmitiem un labi pārzinām nozares specifiku, kas ļāvis mums īpaši pielāgot savu servisu šīs prasīgās nozares vajadzībām.
Un, protams, ērtums. Parūpēsimies, lai rūpes par darba apģērbu tiek pilnībā noņemtas no Jūsu darbinieku pleciem. Mēs gādāsim par nepārtrauktām darba apģērbu piegādēm saskaņotajās adresēs un laikos, nodrošināsim tīro un netīro darba apģērbu uzglabāšanas risinājumu, kā arī varēsiet veikt nomā esošo darba apģērbu pārvaldību mūsu klientu tiešsaistes portālā eLindström.
Sazinieties ar mums, lai uzzinātu detalizētāku informāciju par mūsu servisa