Valsts darba inspekcijas (VDI) informācija liecina, ka aizvadītajā gadā nelaimes gadījumos darbā cietis 2091 nodarbinātais, turklāt 208 guvuši smagus veselības traucējumus, bet vēl 27 diemžēl gājuši bojā. Turklāt šī statistika nevis mazinās, bet ar katru gadu pieaug. Kas jādara savādāk darba drošības un aizsardzības jomā, lai negatīvo statistikas līkni salauztu?
Visbiežāk nelaimes gadījumiem darba vietās ir pakļauti darbinieki no tādām nozarēm kā apstrādes rūpniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, būvniecība, kā arī veselības un sociālā aprūpe.
Savā darbā lielu uzmanību veltu tieši apstrādes rūpniecībai, kas ir arī viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā. Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājās par 6.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Protams, šobrīd visa pasaule, arī Latvija vēro un analizē, kā karš Ukrainā un jau pirms tam piedzīvotais energoresursu cenu kāpums un loģistikas izaicinājumi piegāžu ķēdēs atspoguļosies ekonomiskajos rādītājos šajā gadā, tomēr tieši šobrīd kritums nav novērots, un Latvijā metālapstrādes nozarē pastāvīgi vakantas ir vidēji 3000 darba vietas.
Tomēr līdzās uzskaitītajam nozares potenciālam, ņemot vērā VDI statistiku, svarīgi ir nenogurstoši atgādināt, kādu atbildību katrs darba devējs un arī katrs darbinieks individuāli uzņemas, uzticot un darot darbu, kas ir pakļauts ievērojami augstākiem riskiem, nekā vidējais ofisa darbinieks piedzīvo visā savā profesionālajā dzīvē. Darba drošības kultūras pilnveidošanai būtu jābūt katra uzņēmuma prioritāšu augšgalā, tomēr tirgus novērojumi liecina, ka nereti tiek aizmirsts skaudrais teiciens, ka atsevišķās profesijās kļūdīties iespējams tikai vienreiz.
Ikdienas uzvalka vietā metālapstrādes darbiniekam ir svarīgi nodrošināt ugunsizturīgu aizsargapģērbu, kas pasargā no karstuma un liesmām, metināšanas un izkausētas dzelzs šļakatām. Tie ir apģērbi, kas ļauj strādāt sprādzienbīstamās vietās un tā šo sarakstu varētu turpināt.
Analizējot darbā novērotās tendences par to, kas visbiežāk izraisa kļūdas, jāsecina, ka bieži vien tā ir pavirša attieksme pret izvēlēto apģērba veidu, ignorējot, ka metālapstrādes nozarei ir sava nozares specifika un standarti, kas nozīmē, ka šiem strādājošajiem neder apģērbi, kas paredzēti, strādājot, piemēram, pārtikas vai medicīnas nozarēs.
Līdzās nepiemērotai apģērbu izvēlei, kā vēl viena tipiska kļūda ir apģērba funkcionalitātes noteikumu neievērošana. Piemēram, metālapstrādē strādājošajiem darba apģērbā nevar būt kabata telefona uzglabāšanai. Ja šāda funkcija tiek ieviesta, darba apģērbs zaudē sertifikāciju, kas atzīst apģērbu par drošu, tādēļ atkāpes no nolikuma nedrīkstētu tikt pieļautas.
Tik pat sarežģīts jautājums ir par darba apģērba dzīvildzi – diemžēl tirgū ir gadījumi, kad apģērbs, nolietots, tā zaudējot savas aizsardzības funkcijas, apstrādes rūpniecībā tiek izmantots vēl un vēl, kas ir rupjš un bīstams darbinieka aizsardzības pārkāpums, riskējot papildināt VDI melno statistiku. Tieši tāpēc Lindstrom, piemēram, ļoti rūpīgi seko līdzi katra darba apģērba mērķim un nozarei, kurā tas tiek izmantots. Ir jomas, kurā 2 un vairāk gadi apģērba apritei ir absolūti apsveicama prakse, pie kuras paši mērķtiecīgi strādājam, sekojot līdzi, kā apģērbs tiek kopts, labots un uzturēts.
Tomēr tad ir t.s. smagās industrijas, kur 2 gadu nolietojums nozīmē darba apģērba funkcionalitātes zudumu, darbiniekam pēc šī sliekšņa sasniegšanas nodrošinot jaunu un drošu aizsargtērpu.
Ko darīt? Diemžēl darba aizsardzības jomā darba nekad netrūks, jo mainās tehnoloģijas un darba procesi, mainās arī darba tirgus dalībnieki, ienākot jaunajiem speciālistiem. Tomēr neatkarīgi no šiem faktoriem, darba devējiem jāapzinās, ka rūpes par darbiniekiem sākas ar brīdi, kad darbinieks uzsāk darba gaitas. Mūsu kopīgajam mērķim ir jābūt 0 negadījumiem darba vidē, jo tikai tā būs nepārprotami skaidrs, ka darba drošībai tiek pievērsta maksimālā uzmanība ikvienā uzņēmuma darbības procesā un līmenī.